Definīcija:Novirzes no normas kādā kognitīvajā procesā, piemēram, atmiņas pasliktināšanās, domāšanas gausums, uzmanības nenoturība, domas izteikumu un runas apgrūtinājums u. tml. Kognitīvie traucējumi bieži vien veidojas kombinācijā no vairākiem komponentiem, tie izraisa mācīšanās grūtības, mazina garīgās darbspējas. Kognitīvo traucējumu cēloņi var būt saslimšana, spriedze, pārslodze, izdegšanas sindroms, nesabalansēts miega un ēšanas režīms, apreibinošo vielu lietošana. Bērnu, pusaudžu un jauniešu vecumposmā kognitīvie traucējumi parasti ir pārejoši.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca