Definīcija:A method of protecting the rights of an originator of a creative work, such as a text, a piece of music, a painting, or a computer program, through law.
Definīcija:Juridisku normu kopums, kas nosaka zinātnes, literatūras, mākslas darba autora un/vai pasūtītāja tiesiskās attiecības un tiesības uz radīto darbu. Autortiesības aizstāv un regulē Autortiesību likums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca