Definīcija:1. Oficiāls akts, kas nosaka valstu savstarpējās saistības, kuru apzīmēšanai tiek lietoti nosaukumi: pakts, līgums, konvencija, nolīgums, deklarācija u. c. 2. Līgums, nolīgums, noruna divu vai vairāku uzņēmumu, kā arī uzņēmumu un fizisku personu starpā, piem.: 1) viena veida preču ražotāju savstarpējs nolīgums, lai radītu monopolstāvokli noteiktā nozarē un vienotos par cenām (sk. karteļa vienošanās); 2) akciju emitentu un fondu biržu darījumu Δ par šo akciju pārdošanu; 3) darba devēja un darba ņēmēja Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENconvention
LVkonvencija
RUконвенция
DEKonvention
FRconvention
Definīcija:Starptautiska vienošanās par kādu noteiktu jautājumu (piem., dzelzceļa tarifiem, muitas nodevām u. c.), nosakot tās dalībvalstu savstarpējās tiesības un pienākumus.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Padome var izstrādāt konvencijas, kuru pieņemšanu tā iesaka Savienības dalībvalstīm. Pamatojoties uz K3. pantu izstrādātās konvencijas būtiski atšķiras no tām, kuras izstrādātas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 220. pantu, jo pirmās apstiprina Padome un tās var attiekties uz vairākām jomām (visām, kas minētas K1. pantā). Konvencijā var būt paredzēts, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir kompetenta interpretēt šo konvenciju normas, kā arī lemt par nesaskaņām, kuras saistītas ar to piemērošanu. Tātad Tiesas pilnvaras ir pakļautas parakstītāju valstu iepriekš noslēgtajam savstarpējam nolīgumam.
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini