Definīcija:1. Struktūra, iekārtojums, uzbūve, plāns, daļu savstarpējs izvietojums, piem., mašīnā, celtnē, projektā u. tml. 2. Rūpnīcā iepriekš izgatavota detaļa, piem., no koka, dzelzsbetona, kuru gatavu aizved uz būvlaukumu, lai izmantotu tālākiem montāžas darbiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENconstruction
LVizbūve
RUзастройка
DEAusbau
FRconstruction
Definīcija:Kopīgs nosaukums visa veida teritorijas izmantošanas un attīstības pasākumiem: apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENarrangement; device; equipment
LVierīce; palīgierīce; pierīce
RUустройство; приспособление
DEEinrichtung; Vorrichtung
FRdispositif; construction
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENbuilding; construction
LVceltniecība; būvniecība
RUстроительство
DEAufbau; Bau; Errichtung
FRconstruction
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
Definīcija:Fiziski uztverama objekta komponentu sistēmisks, t. i., savstarpēji atkarīgs, noturīgs sakārtojums. Izglītības procesā dažādu fenomenu, piemēram, atoma, teksta, analīze notiek atbilstoši loģiskiem, pierādījumos pamatotiem kritērijiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENworkmanship
LVveicamais darbs
DEdurchzuführende Arbeit
FRconstruction
VVC izstrādātie inženierzinātņu, tehnikas, rūpniecības un būvniecības un arhitektūras termini
64 TEHNOLOĢIJA
ENconstruction
LVuzbūve
FRconstruction
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini
48 TRANSPORTS
ENgeneral construction
LVpamatkonstrukcija
FRconstruction
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini
48 TRANSPORTS
ENconstruction
LVskaidrojums
DEKonstrukt
FRconstruction
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini