Definīcija:Līgumā paredzētā piegādājamo preču kvalitātes norma, standarts.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcondition; circumstance
LVapstāklis
RUусловие
DEUmstand; Bedingung
FRcondition; circonstance
Definīcija:Nosacījums, faktors, kas ietekmē un veido noteiktu fenomenu – situāciju, procesu, stāvokli, notikumu, būtni u. c. No labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem apstākļiem ir atkarīga fenomena veidošanās, tā darbības un attīstības rezultāti. Terminu apstāklis bieži lieto daudzskaitlī –apstākļi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcondition
LVnosacījums
RUусловие; обстоятельство
DEBedingung
FRcondition
Definīcija:Apstāklis, faktors, priekšnoteikums, no kura ir atkarīga kāda objekta pastāvēšana vai kādas norises, procesa, darbības īstenošanās. Konkrētu nosacījumu ievērošana izglītības procesā sekmē organizētu mācību vidi, tās drošību un mērķtiecību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENprerequisite; prior condition; condition
LVpriekšnoteikums
DEVoraussetzung
FRcondition
Definīcija:Condition or requirement that must previously be satisfied.
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENcondition
LVnosacījums
DEBedingung
FRcondition
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini