Definīcija:Vienošanās, kas tiek sasniegta, savstarpēji piekāpjoties.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcompromise
LVkompromiss
RUкомпромисс; соглашение
DEKompromiss
FRcompromis
Definīcija:Vienošanās, kas panākta starp divām vai vairāk pusēm, pilnībā neapmierinot nevienas puses sākotnēji izteiktās intereses, prasības, vēlmes u. tml. Kompromisu raksturo visu iesaistīto pušu atteikšanās no savas sākotnējās pozīcijas, lai panāktu kopīgu risinājumu, kas līdz noteiktai pakāpei apmierina visus iesaistītos, rada līdzsvaru starp dažādām interesēm. Kompromisam var būt pozitīvas un negatīvas sekas, t. i., pozitīvi kompromiss ir vērtējams kā sadarbība kopīga mērķa sasniegšanai, bet negatīvi – ja kompromiss liek atteikties no principiālām vērtībām, ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums. Pedagoģijā kompromisa rašanas prasme tiek veidota ar dažādām metodēm, piemēram, izmantojot dialoģiskās mācības, grupu darbu, projekta darbu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcompromised
LVkompromitēts
FRcompromis
Definīcija:Termins, kas attiecas uz slepenu materiālu, kura saturs pilnībā vai daļēji ir kļuvis zināms personai vai personām, kas nav pilnvarotas, vai arī materiāls, kas ir bijis pakļauts šādam riskam. 1/3/73
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini