Definīcija:Kompetences veids, kas ietver pamatzināšanas un pamatprasmes, kas nepieciešamas kādas darbības uzsākšanai un/vai pamata pienākumu veikšanai, lai veidotu atbildīgu attieksmi, darbojoties reālās dzīves vai mācību situācijās. Pamata kompetence ir pārbaudāma, nosakot apguves līmeni saskaņā ar izglītības pakāpei noteikto standartu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENbasic skills
LVpamatprasme
RUбазовые навыки; основные навыки
DEBasiskompetenz; Grundkompetenz
FRcompétence de base; compétence fondamentale; habileté de base; aptitude de base
Definīcija:Dzīvei noteikta laikmeta apstākļos, darbam un turpmākām mācībām nepieciešamā darbība atbilstoši konkrētām prasībām un kontekstam. Bērnam pamatprasmju apguve aizsākas ģimenē un pirmsskolas izglītībā. Apgūtās pamatprasmes, piemēram, valodas un pašapkalpošanās jomā, sekmē iekļaušanos un mācību uzsākšanu klasē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca