Definīcija:Datu ieguves, analīzes un vizualizēšanas metode. Kartēšanas procesā pēc noteiktiem kritērijiem sistemātiski tiek reģistrēti, apkopoti, kā arī aprakstīti dati un izveidots telpisks, uzskatāms saistītu datu tīklojums jeb karte. Kartēšanas rezultāts tiek izmantots datu izplatības novērtēšanai, pārklājuma un iztrūkumu identificēšanai. Piemēram, studiju programmas kartēšana tiek veikta, lai konstatētu iespējamus trūkumus vai pārklāšanos studiju kursu saturā; kultūras resursu kartēšanā tiek fiksēti kultūras mantojuma objekti noteiktā laikā un telpā, lai novērtētu to veidus un izplatību kādā reģionā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENmapmaking
LVkartogrāfija
FRcartographie
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini