Definīcija:Viens no banku veidiem, kas (lielākoties par samaksu) veic šādas operācijas: noguldījumu pieņemšanu, kredītu piešķiršanu un saņemšanu atpakaļ, faktūrkreditēšanas operācijas, vekseļu diskontēšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, garantiju un rekomendāciju sniegšanu uzņēmējiem, ārzemju valūtas iepirkšanu un pārdošanu, mašīnu un iekārtu izpirkumnomas operācijas, norēķinus un pārvedumus pēc klientu pieprasījuma, vērtību uzglabāšanu, īpašumu pārvaldīšanu pēc pilnvaras u. c. Δ klientiem par viņu noguldījumiem maksā noteiktus procentus no noguldījumu summas. Ir universālas Δ, kas nodarbojas ar dažādiem darījumiem, un specializētas Δ, kas ir specializējušās kādā noteiktā jomā, piem., zemes banka, hipotēku banka, inovāciju banka u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:a firm which to a large extent concerns itself with the receipt of money on deposit or current account, loans against security, the provision of credit ; financial intermediary whose main characteristic is that it offers checking accounts (demand deposits) and therefore can create money
