Definīcija:Palīdzība personai, ja tā pati nav spējīga sevi nodrošināt vai pārvarēt sadzīves grūtības un ja tā nesaņem palīdzību ne no viena cita. Šādai personai ir tiesības uz personisku un materiālu palīdzību, un valstij, pašvaldībai ir pienākums to sniegt. Galvenie Δ veidi ir: sociālā aprūpe, materiālā palīdzība un sociālā rehabilitācija.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
FRsoutien social; aide sociale; assistance sociale; accompagnement social
Definīcija:Palīdzība personām un dažādām sociālajām grupām, kam radušās grūtības, – maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem, indivīdiem ar īpašām vajadzībām, bēgļiem, reemigrantiem u. tml. Sociālais atbalsts izpaužas kā sociālais pabalsts, kā sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, sociālā darbinieka palīdzība, arī kā sociālā pedagoga vai atbalsta personāla piesaiste.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca