Definīcija:Cilvēkam piemītošu iedzimtu spēju izpausme, kas vērtējama kā apdāvinātība, talants kādā konkrētā jomā. Dotības lielā mērā var ietekmēt profesijas izvēli, karjeras veidošanos, savukārt nevēlēšanās vai nevarēšana izkopt savas dotības bērnībā, pusaudzībā vai jaunībā var radīt neapmierinātību ar sevi vēlākajos gados.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENabilities; capabilities
LVspējas
RUспособности
DEBegabung
FRcapacités; aptitudes; facultés
Definīcija:Cilvēka īstenotas dotības, kas ir tālāk attīstāmas. Spējas izpaužas kā cilvēka potenciāls, kas nodrošina darbības efektivitāti un rada priekšnoteikumus panākumiem. Izšķir dažādus spēju veidus, piemēram, intelektuālās spējas, kas saistītas ar izziņu, uzmanību, atmiņu, domāšanu; sajūtu spējas, kas saistītas ar maņām, uztveri; motoriskās spējas, kas saistītas ar ķermenisko un fizisko. Spējas var klasificēt arī kā vispārīgās spējas, kas attiecināmas uz kognitīvo procesu kopumā, piemēram, sajūtām, uztveri, izpratni, atmiņu, domāšanu, un speciālās spējas, kas attiecināmas uz īpašām dotībām, piemēram, fiziski kinestētiskās spējas, lingvistiskās spējas, loģiski matemātiskās spējas, muzikāli ritmiskās spējas, vizuāli telpiskās spējas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca