Definīcija:An allocation of part of the original value of a fixed asset to current income during a specific period. Depreciation represents the declining value of the fixed asset as a cost of the specified period.
Definīcija:Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz ražojamo preču un veicamo pakalpojumu pašizmaksu. Δ aprēķina no pamatlīdzekļu sākumvērtības pēc valdības noteiktām normām, kas dažādām pamatlīdzekļu grupām ir atšķirīgas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENredemption; repayment; amortisation
LVdzēšana
RUпогашение
DETilgung; Amortisation
FRremboursement; amortissement
Definīcija:1. Sk. aizņēmuma atmaksāšana. 2. Dokumenta atzīšana par spēkā neesošu (anulēšana), ja tas nozaudēts vai nozagts. 3. Marku, talonu u. c. apzīmogošana vai citāda veida atzīmēšana, ka tie vairs nav spēkā (ir anulēti), lai tos nevarētu atkārtoti izmantot.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENamortisation
LVamortizācija
RUамортизация
DEAmortisation
FRamortissement
Definīcija:1. Sk. norakstīšana. 2. Sk. dzēšana.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
LVamortizācija; nolietojums; vērtības samazināšana; vērtības krišana; vērtības zudums
DEAbwertung
FRamortissement
Definīcija:Metode, kā pamatlīdzekļu vērtību pakāpeniski pārnes uz ražošanas izmaksām visā to izmantošanas laikā. Izšķir nolietojuma aprēķināšanu atkarībā no pamatlīdzekļa izmantošanas laika vai no izstrādes (noslodzes). Nolietojuma aprēķināšanā atkarībā no laika izšķir vairākas metodes, piemēram, lineārā, degresīvā u.c.
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENamortisation
LVamortizācija
DEAbschreibung
FRamortissement
Definīcija:the systematic allocation of the depreciable amount of an intangible asset over its useful life