Definīcija:Indivīda pieredzē izveidojies atziņu un uzskatu kopums, kas nosaka viņa attieksmi pret visdažādākajiem procesiem, reālijām, piemēram, sabiedrībā, kultūrā, darbā, vidē. Pārliecība ir arī ticība kaut kā patiesumam. Pārliecības veidošanās ir ilgstošs process, kurā būtiska loma ir ne vien ģimenei un vienaudžiem, bet arī izglītībai. Pārliecība laika gaitā var arī mainīties. To var ietekmēt jaunu zināšanu ieguve vai līdzšinējo pārliecību graujoša informācija, arī spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, satricinājumi, piemēram, tuva cilvēka nāve var laupīt pārliecību par Dieva esamību, lai gan cilvēks tam iepriekš ir ticējis.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENbelief
LVpārliecība
DEWeltanschauung
FRconviction
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini