Definīcija:Cilvēka ilgstoša likumīga, parasti tehniska, nodarbošanās, kas viņam nodrošina ienākumus dzīves iztikai. Atkarībā no veicamā darba sarežģītības, darbinieku zināšanām un sagatavotības Δ iedala: 1) augsti kvalificēts Δ: tā veicējiem nepieciešama augstākā izglītība; 2) kvalificēts Δ: nepieciešama vidējā speciālā izglītība vai mācību apguve speciālos kursos ilgāku laika periodu; 3) mazkvalificēts Δ: to var strādāt darbavietā mācīti cilvēki; 4) nekvalificēts Δ: to var strādāt jebkurš cilvēks bez speciālas sagatavošanas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENvocation
LVnodarbošanās; profesija; arods
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENvocation
LVaicinājums
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENoccupation; trade; vocation
LVarods
RUcпециальность; ремесло
DEBeruf; Handwerk
FRmétier; profession
Definīcija:Konkrētai darbības nozarei raksturīga tehniskā vai praktiskā profesija, kas parasti ietver darbu ar rokām. Arodu var iegūt profesionālajā vidusskolā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENvocation; calling
LVaicinājums
RUпризвание; склонность
DEBerufung
FRappel intérieur; vocation
Definīcija:Tieksme uz kādu darbību, nodarbošanos. Aicinājums izpaužas kā izteikta vēlēšanās darīt kaut ko noteiktu, kas var kļūt par dzīves uzdevumu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca