Definīcija:In computer graphics, a line drawn in a certain direction from a starting point to an endpoint, both of whose locations are identified by the computer using x-y-coordinates on a grid. Vectors are used in the output of some graphics programs instead of groups of dots (on paper) or pixels (on screen).
Definīcija:Lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
Definīcija:Lielums, kam ir skaitliskā vērtība un virziens.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
Definīcija:Virzīts līnijas segments datorgrafikā.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
ISO 2382 02.02.06, prot. Nr. 272 (16.06.2006)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
ISO 2382 02.02.06, prot. Nr. 254 (23.09.2005)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
Definīcija:1. Lielums, kam ir skaitliskā vērtība un virziens. 2. Lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu. 3. Virzīts līnijas segments datorgrafikā.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
DEVektor
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
36 Zinātne
ENvector
LVvektors
RUвектор
DEVektor
Definīcija:Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981