Definīcija:In computer graphics, a line drawn in a certain direction from a starting point to an endpoint, both of whose locations are identified by the computer using x-y-coordinates on a grid. Vectors are used in the output of some graphics programs instead of groups of dots (on paper) or pixels (on screen).
Definīcija:Lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
Definīcija:Lielums, kam ir skaitliskā vērtība un virziens.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
ISO 2382 02.02.06, prot. Nr. 272 (16.06.2006)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
ISO 2382 02.02.06, prot. Nr. 254 (23.09.2005)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
Definīcija:1. Lielums, kam ir skaitliskā vērtība un virziens. 2. Lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu. 3. Virzīts līnijas segments datorgrafikā.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
ENvector
LVvektors
RUвектор
DEVektor
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
36 Zinātne
ENvector
LVvektors
RUвектор
DEVektor
Definīcija:Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
36 Zinātne
ENvector
LVvektors
RUвектор
DEVektor
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997