Definīcija:Valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums. Variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un nozīmes. Varianti var būt: fonētiski fonemātiski (apīnis — apinis, kiklops — ciklops), derivatīvi (čūlāt — čūlot, substantivācija — substantivizācija), gramatiski (nāksiet — nāksit, puse klases — puse no klases) u. c. ◊ valodas variants, morfēmas variants
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENversion; variant
LVvariants
RUвариант
DEVariante
FRvariante; version
Definīcija:Paveids; kāda plāna, projekta vai tehniska uzdevuma citāds risinājums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000