Definīcija:Minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi. Lielākā daļa izteikumu ir teikumi, piemēram, Mežs šalc. Mežs ir liels, bet tekstā ir arī izteikumi ar nepilnu teikuma struktūru, piemēram, Apsēžas uz soliņa, vai pavisam bez tās, piemēram, Paldies. Nu? ◊ konsituatīvi saistīts izteikums (sk.); konsituatīvi nesaistīts izteikums (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENutterance; statement
LVizteikums
RUвысказывание
DEAussage
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENutterance; remark
LVreplika
RUреплика
DEReplik
FRréplique
Definīcija:Īsa piezīme, piebilde, izsauciens – parasti no vietas – pasākumā, mācību stundā, diskusijā, lekcijā, ar kuru indivīds pauž savu attieksmi pret kādu darbību, izturēšanos, runu u. tml. Replikas var būt iederīgas, sniedzot papildu informāciju, precizējumu, un neiederīgas, piemēram, pārtraucot uzstāšanos, prezentāciju, publisko runu u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca