Definīcija:Uzņēmumu apvienība, kurā ietilpstošie dažādie uzņēmumi saplūduši vienā lielā kompleksā, zaudējot savu juridisko un saimniecisko patstāvību. Viens no uzņēmumiem kļūst par Δ galveno uzņēmumu, kam pārējie apvienotie uzņēmumi ir pakļauti; galvenais uzņēmums vada ražošanu, ar to saistīto pakalpojumu, tirdzniecības nozari. Δ var apvienot gan vienas nozares, gan dažādu (arī pavisam atšķirīgu) nozaru uzņēmumus. Tā kā Δ veicina monopolu rašanos, dažās valstīs (piem., ASV un Vācijā) tie ir aizliegti (sk. pretmonopolu likumi).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENtrust
LVatbildība; pienākums
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENtrust
LVuzticēt
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENtrust
LVuzticēties
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENtrust
LVuzticība
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENtrust
LVpārvaldīšanā nodotā manta
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENtrust
LVpaļauties
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENtrust
LVpilnvarots
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENtrust
LVpaju sabiedrība
Definīcija:Juridiska persona, ko donors (trasta pilnvardevējs) izveido, lai noteikti saņēmēji gūtu labumu, ievērojot valstī spēkā esošos likumus un spēkā esošos trasta (uzticības pārvaldības) dokumentus. Persona, kurai ir dotas tiesības pārvaldīt un rīkoties ar īpašumu, ir finansiāli atbildīga par sabiedrības līdzekļu un ienākumu pārvaldību atbilstoši visu saņēmēju interesēm. Uzticība, kas tiek piešķirta personai, kuru sauc par uzticības personu un kura pārvalda un rīkojas ar īpašumu, kas nodots šīs personas pārvaldībā un rīcībā, lai īstenotu citas personas cestui que trasta intereses. Black's Law Dictionary, 1508
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
Definīcija:Cilvēkam piemītoša vai apzināti attīstīta, ieaudzināta spēja paļauties uz citiem cilvēkiem pārliecībā par viņu godīgumu, uzticamību, labvēlību. Uzticēšanās reizēm var būt saistīta arī ar labticību, naivumu, kritiskas pieredzes trūkumu, ko izmanto cilvēki negodīgos, krāpnieciskos nolūkos. Izglītības procesā uzticēšanās ir svarīga kvalitāte gan izglītības guvēju un pedagogu saskarsmē, gan kolēģu starpā, gan klases kolektīvā vai studentu grupā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENtrust
LVtrests
DETrust
FRtrust
Definīcija:1. trust; fiducie: contrat d'une utilisation fréquente dans les pays anglo-saxons, par lequel est transféré au créancier, pour garantir le paiement de sa créance, la propriété des droits déterminés dont le débiteur est titulaire, à charge d'en user selon les modalités convenues et de les restituer après paiement; 2. coalition d'intérêts financiers et économiques grâce auxquels une société-mère possède la totalité ou la majorité des titres de plusieurs sociétés filiales dont elle assure le contrôle, afin d'avoir un monopole sur un marché donné
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENtrust
LVtrasts
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENtrust
LVtrests
DETrust
FRtrust
Definīcija:1. trust; fiducie: contrat d'une utilisation fréquente dans les pays anglo-saxons, par lequel est transféré au créancier, pour garantir le paiement de sa créance, la propriété des droits déterminés dont le débiteur est titulaire, ą charge d'en user selon les modalités convenues et de les restituer aprčs paiement; 2. coalition d'intérźts financiers et économiques grāce auxquels une société-mčre possčde la totalité ou la majorité des titres de plusieurs sociétés filiales dont elle assure le contrōle, afin d'avoir un monopole sur un marché donné
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
