Definīcija:Pieraksta paņēmiens, kurā ar nosacīti pieņemtu zīmju sistēmu pēc iespējas precīzi atspoguļo runu. Šo paņēmienu izmanto lingvistisko pētījumu vajadzībām, kā arī vienas uz izrunu balstītas rakstības atveidei citā, atšķirīgā rakstībā, piemēram, angļvalodiskās vai krievvalodiskās rakstības atveidei latviskajā rakstībā. ◊ fonētiskā transkripcija (sk.). praktiskā transkripcija (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENtranscription
LVtranskripcija
Definīcija:Kādas valodas izrunas attēlojums ar rakstzīmju sistēmu vai īpaši izveidotu notācijas sistēmu.
Piemēri: Šīs īpašās sistēmas var būt alfabētiskas (piemēram, Starptautiskās Fonētikas Asociācijas (SFA) simboli), vai nealfabētiskas (piemēram, Keneta Faika (Kenneth Fike) notācijas sistēma klasiskajā darbā "Phonetics", 1943).
LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca
Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
32 Izglītība un sakari
ENtranscription
LVtranskripcija
RUтранскрипция
DETranskription
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENtranscription
LVtranskripcija
RUтранскрипция
DETranskription
Definīcija:Ģenētiskās informācijas nodošana («pārrakstīšana») no DNS uz RNS molekulām RNS biosintēzes procesā. Transkripciju veic DNS atkarīgās RNS polimerāzes.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981