Definīcija:Klasifikācija, kas veidota, pamatojoties uz koordinātindeksēšanu; deskriptoriskajā klasifikācijā stingri noteikti jēdzienu atlases kritēriji, bet jēdzienu tālākā leksikogrāfiskā apstrādē veidoti standartjēdzieni - deskriptori.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
32 Izglītība un sakari
ENsubject classification
LVpriekšmetiskā klasifikācija
RUпредметная классификаия
DEKlassifikation nach Sachverhalten; Sachklassifikation
Definīcija:1. Kombinētā klasifikācija, kurā vienā sistēmā apvienota iespieddarbu u.c. dokumentu priekšmetošana un klasificēšana, mehāniski un bieži vien formāli apvienojot pēc satura un uzbūves atšķirīgas nozares un disciplīnas. P.k., ko 1936.g. izstrādājis angļu bibliotēku zinātnieks Dž.Brauns (J.Brown),sastāv no pamattabulām, alfabētisko indeksu un kategoriju tabulām un alfabētiskā priekšmetu rādītāja. 2. Klasifikācija, kurā iespieddarbus u.c. dokumentus k1asificē pēc tajos aplūkotajiem priekšmetiem.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993