Definīcija:Uzņēmumu darbības organizēšana, lai izgatavotu vienu vai dažus noteiktu preču veidus (vai veiktu vienu vai dažus pakalpojumu veidus). Δ var izpausties dažādos saimniekošanas līmeņos, piem., Δ starptautiskā darba dalīšanā, tautsaimniecības nozarēs, tehnoloģisko procesu veikšanā u. c. Δ veicina darbinieku prasmes pilnveidošanu un tehnikas progresu, darbalaika taupīšanu un līdz ar to — tādu produktu daudzuma palielināšanu, kuriem ir zemākas izmaksas. Δ piemīt arī trūkumi: pārāk šauri specializēts darbs kļūst mazpievilcīgs, notrulinošs, sarežģītāka kļūst vadīšana, palielinās uzņēmējdarbības risks utt.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENspecialisation
LVspecializācija
RUспециализация
DESpezialisierung; Spezialisation
FRspécialisation
Definīcija:Darbības organizēšana vai darbība, darbošanās kādā konkrētā jomā, kuru īsteno šīs jomas speciālisti. Specializācija var izpausties gan kā indivīda darba specializācija, piemēram, mikroķirurga specializācija rokas ķirurģijā, gan kā uzņēmuma specializācija, piemēram, konkrēta produkta ražošanā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENspecialisation
LVspecializēšanās
RUспециализация
DESpezialisierung; Spezialisation
FRspécialisation
Definīcija:Kompetences ieguve kādā konkrētā nozarē. Specializēšanās var notikt, īstenojot arī profesionālo pilnveidi, piemēram, apgūstot noteiktus kursus.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENspecialisation
LVskolas specializācija
RUспециализация школы
DESpezialisierung
FRspécialisation scolaire
Definīcija:Izglītības iestādes darbības organizēšana kādā noteiktā nozarē vai specialitātē, īstenojot izglītības programmu, kas ir vērsta uz konkrēta vispārējās izglītības virziena padziļinātu apguvi, piemēram, uz dabaszinātnēm, valodu un kultūru, sportu u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca