Definīcija:Noturīgs skatījums pašam uz sevi, kas balstās savu zināšanu, spēju, prasmju, darbības, vērtību apzināšanā. Pašcieņa veidojas, indivīdam adekvāti izvērtējot savas stiprās un vājās puses, iespējas un ierobežojumus, kā arī apzinoties savas tiesības. Pašcieņai ir raksturīga uzticēšanās sev, veselīga pašpaļāvība, pašlepnums, pašapziņa. Zema pašcieņa rada pārlieku jūtīgumu pret kritiku, bailes no neveiksmes, iztapīgumu, pakļaušanos.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca