Definīcija:Savulaik izceļojušu iedzīvotāju brīvprātīga atgriešanās etniskajā dzimtenē (burtiskā nozīmē — atgriešanās dzimtenē). Latvijā par repatriantu uzskata personu, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENrepatriation
LVrepatriācija
RUрепатриация
DERepatrierung; Rückführung
FRrepatriement
Definīcija:1. Karagūstekņu, aizvestu civilpersonu, bēgļu, izceļotāju atgriešanās dzimtenē. 2. Aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Pasākumi, lai nodrošinātu dažādos apstākļos svešā dzīvesvietā nonākušo personu drošu atgriešanos dzimtenē vai parastajā dzīves vietā. Citās valstīs ieguldīto resursu atdošana resursu izcelsmes valstij. Eurodicautom
Sk. arī: repatriation allowance
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004