Definīcija:The nonsecret half of a cryptographic key pair that is used with a public key algorithm. Public keys are typically used when encrypting a session key, verifying a digital signature, or encrypting data that can be decrypted with the corresponding private key.
Definīcija:Atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētos ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
Definīcija:Atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētos ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini
