Definīcija:Indivīda profesionālās nodarbošanās joma, kas saistīta ar mācīšanu, izglītošanu, audzināšanu, piemēram, skolotājs, sociālais pedagogs, docētājs u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENpedagogy
LVpedagoģija
RUпедагогика
DEPädagogik
FRpédagogie
Definīcija:Izglītības zinātņu nozare, kurā tiek pētīts mācību un audzināšanas process – mācību un audzināšanas teorētiskie modeļi, mācību un audzināšanas mērķi, saturs, metodes, mācību organizācijas formas, mācību līdzekļi, mācīšanas un mācīšanās rezultāti. Pedagoģijas teorētisko pamatu veido zinātniskajā pētniecībā un empīriskajā pieredzē uzkrāti konceptuāli vispārinājumi didaktikā. Pedagoģijas pētniecībā izmanto sociālo zinātņu pētījumu metodoloģiju. Pedagoģijas pētniecības jomas ir didaktika, tostarp dažādu mācību priekšmetu didaktika, sociālā pedagoģija, nozaru pedagoģija u. c. Dažās kultūrtelpās, piemēram, vācu, krievu, pedagoģija tiek definēta kā atsevišķa zinātnes disciplīna.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENpedagogy
LVpedagoģija
RUпедагогика
DEPädagogik
FRpédagogie
Definīcija:Izglītības prakse – mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas process privātajā un publiskajā telpā, formālās un neformālās izglītības institūcijās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca