Definīcija:Konvencionālo noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē. ◊ pareizrakstības normas
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENspelling; orthography
LVpareizrakstība
RUправописание
DERechtschreibung
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENorthography
LVortogrāfija; pareizrakstība
RUорфография; правописание
DEOrthografie/Orthographie; Rechtschreibung
FRorthographe; graphie
Definīcija:Rakstpratības daļa, kuras apguve nodrošina pareizu rakstību. Ortogrāfija ir noteikumu sistēma runas atveidei rakstos. Ortogrāfijas un interpunkcijas noteikumu ievērošana praksē, tostarp mācību/studiju procesā, nodrošina netraucētu rakstveida saziņu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENorthography
LVrakstība
RUправописание; орфография
DESchreibweise; Schreibung
FRgraphie; orthographe
Definīcija:Līdzekļu sistēma, ko veido rakstzīmes un to izmantošanas principi, t. i., ortogrāfijas un interpunkcijas likumi, kas nosaka rakstveida saziņu. Rakstības mācība notiek sistēmiski, sākot ar rakstzīmju apguvi un to savienošanu vārdos līdz tekstveides prasmju apguvei.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca