Definīcija:1. Monopols, kas izveidojies tādu labvēlīgu ražošanas faktoru un dabas apstākļu ietekmē (bagātīgi un viegli iegūstami izejvielu krājumi, labi ceļi, tuva patērētāju atrašanās u. c.), kas rada iespēju izstrādājumus ražot lētāk, pārdot par zemākām cenām, nekā to dara citu šādu pašu preču ražotāji, līdz ar to viņus izkonkurējot. Δ rašanos un darbības pārtraukšanu ietekmē arī zinātnes un tehnikas attīstība. 2. Monopols, kas izveidojas tad, ja vairāku konkurējošu ražotāju pastāvēšana kādā nozarē nav ekonomiski lietderīga. Piem., pilsētas saimniecībā nebūtu racionāla vairāku ūdens, gāzes, siltuma vai elektrības apgādes tīklu, kā arī kanalizācijas sistēmu paralēla darbība.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENnatural monopoly
LVdabiskais monopols
Definīcija:Monopols, kas izveidojies situācijā, kad visu produkta pieprasījumu var apmierināt viens ražotājs, kura ražošanas jauda atbilst mazākajam komerciāli iespējamam apjomam. Tacis — Dictionary of Economic and Management Terms, European Commission, 1994
Sk. arī: monopoly; state monopoly
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENnatural monopoly
LVdabīgais monopols
Definīcija:A monopoly that exists because the entire demand for a product can be supplied by one producer producing on the smallest scale that is commercially possible.
