Definīcija:Plašs apvidus, kur atrodas un tiek saglabāti nacionāli nozīmīgi, izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ekosistēmas, ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Parkā ir aizliegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība. Nacionālajos parkos tiek veikta arī cilvēku ekoloģiska izglītošana un organizēta atpūta.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENnational park
LVnacionālais parks
RUнациональный парк
DENationalpark
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
32 Izglītība un sakari
ENnational park
LVnacionālais parks
DENationalpark
FRparc national
Definīcija:An area of countryside for public use designated by a national government as being of notable scenic, environmental, scientific or historical importance.
Konsultants. Palīglīdzeklis valodas praksē. 8. laidiens. Dabas aizsardzības termini — 1989
52 Vide
ENnational park
LVnacionālais parks
Definīcija:Aizsargājamā teritorija, kuru apsaimnieko galvenokārt ekosistēmu aizsardzībai un rekreācijas vajadzībām.
Nacionālie parki ir relatīvi lielas teritorijas, kuras ietver raksturīgus galveno dabisko reģionu paraugus, īpatnības vai ainavu; tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām, biotopiem un ģeomorfoloģiskajiem objektiem ir īpašzinātniskā, izglītojošā un rekreācijas vērtība. Teritoriju apsaimnieko un attīsta, lai tā regulētā režīmā izturētu rekreācijas un izglītojošo pasākumu slodzi. Teritorijas izmantošanas un apmeklētības slodzi uztur līmenī, kas ļauj to saglabāt dabiskā vai daļēji dabiskā stāvoklī
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini