Definīcija:A technique used in communications and input/output operations to transmit a number of separate signals simultaneously over a single channel or line. To maintain the integrity of each signal on the channel, multiplexing can separate the signals by time, space, or frequency. The device used to combine the signals is a multiplexer.
Definīcija:Atgriezenisks process vairāku atsevišķu avotu signālu apvienošanai vienā kompleksā signālā, lai tos pārraidītu kopējā pārraides kanālā; šis process ir līdzvērtīgs kopējā kanāla sadalīšanai atsevišķos kanālos, lai neatkarīgos signālus tajos pārraidītu tajā pašā virzienā.
Definīcija:Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENmultiplexing
LVmultipleksēšana
RUмультиплексирование
Definīcija:Datu pārraides tehnoloģija, kas ļauj diviem vai vairākiem datu avotiem izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
ENmultiplexing
LVmultipleksēšana
RUмультиплексирование
Definīcija:1. Datu pārraides procesa funkcija, kas ļauj diviem vai vairākiem datu avotiem izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls. 2. Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamā slānī.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995