Definīcija:Viens no valsts ekonomikas politikas virzieniem, kura mērķis ir panākt valsts tautsaimniecības stabilitāti, nodrošināt to ar naudu, nepieļaut lielas cenu svārstības. Δ valsts īsteno ar centrālās bankas (LR — Latvijas Bankas) starpniecību. Δ ietver: 1) naudas rezervju politiku, kā rezultātā komercbankām tiek noteiktas minimālās obligāto naudas rezervju normas; 2) refinansēšanas politiku, diskonta politiku, lombarda politiku; 3) valūtas politiku; 4) nosacījumu noteikšanu valūtas un vērtspapīru tirdzniecībā starp centrālo banku un komercbankām.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENmonetary policy
LVmonetārā politika
Definīcija:Centrālās bankas īstenotā naudas piedāvājuma pārvaldība, lai nodrošinātu kredītu pieejamību tādā apjomā un par tādu cenu, kas atbilst attiecīgajiem valsts mērķiem. Eurodicautom
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENmonetary policy
LVmonetārā politika
DEGeldpolitik; Währungspolitik; Geld- und Währungspolitik
Definīcija:Management by a central bank of a country's money supply to ensure the availability of credit in quantities and at levels consistent with specific national objectives. The bank's tools include open market operations in the money markets, intervention in foreign exchange and controls over financial institutions via interest rate ceilings and curbs on lending.