Definīcija:Vārddarināšanā vai formveidošanā izmantotais valodas elements — afikss, skaņu mija, uzsvara maiņa u. c., piemēram, piedēklis -o-, darinot no vārda oga vārdu og-o-t; piedēklis -n-, veidojot darbības vārda siet vienkāršās tagadnes formu sie-n-u. ◊ vārddarināšanas līdzeklis (sk.); formveidošanas līdzeklis (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENagent; means; aid
LVlīdzeklis
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
ENmeans
LVnaudas līdzekļi
Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīca. — R., RTU, 2006
24 Finanses
ENmeans
LVlīdzeklis; līdzekļi
Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīca. — R., RTU, 2006
24 Finanses
ENmeans; resources; assets
LVlīdzekļi
RUсредства
DEMittel
FRmoyens; ressources
Definīcija:Dažāda veida uzņēmumiem, iestādēm, valstij un privātpersonām piederošie resursi, manta.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENmeans
LVnaudas līdzekļi
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENmeans
LVlīdzeklis
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENmeans; resources; funds; capital; assets
LVlīdzekļi
RUсредства
DEMittel; Kapital
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENmeans
LVlīdzeklis
RUспособ; средство
DEMittel
FRmoyen; expédient
Definīcija:Paņēmiens, arī darbības veids, rīcība, lai kaut ko sasniegtu, īstenotu. Mērķa sasniegšana var notikt ar atļautiem vai neatļautiem līdzekļiem, tādējādi piemērotākā līdzekļa izvēle dažkārt ir morālas izšķiršanās jautājums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca