Definīcija:Personas, sociālās grupas vai visas sabiedrības izglītošanās rezultāts, izglītības izpausmes rādītājs. Izglītotība ir viens no faktoriem, kas sekmē indivīda labbūtību un labizjūtu. Par izglītotību liecina zināšanas un prasmes dažādās jomās, izpratne par vidi, kultūru, resursiem un atbildīga rīcība to saglabāšanai, arī tiesību, morāles, ētikas normu respektēšana.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENliteracy
LVrakstpratība
RUграмотность
DEAlphabetisierung
FRalphabétisme m; lettrisme
Definīcija:Uz zināšanu pamata pilnveidota prasme, kas ļauj lietot valodas skaņām atbilstošās rakstzīmes, prast tās atpazīt lasot un izmantot rakstot. Rakstpratības apguvi nodrošina izglītības iestāde. Rakstpratība ir pretstats analfabētismam.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENliteracy
LVpratība
RUграмостность
DEKönnen; Kompetenz
FRhabileté; savoir-faire; maîtrise
Definīcija:Zināšanās balstītas prasmes, kas nepieciešamas indivīdam, lai pilnvērtīgi darbotos vai būtu zinīgs kādā noteiktā jomā. Termins pratība ir lietojams tikai kā salikteņa komponents, piemēram, informācijpratība, vai ietverot to vārdu savienojumā, piemēram, finanšu pratība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENliteracy
LVrakstpratība; pratība
Definīcija:1. Elementāra prasme lasīt, rakstīt un rēķināt. 2. Sasniegtais lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas iemaņu līmenis. 3. Attiecīgajā kultūrā un/vai attiecīgajām vajadzībām pietiekama prasme darboties ar valodu, skaitļiem, tēliem, datorprogrammām u. tml. 4.Noteiktā jomā sasniegtais vispārīgo un praktisko zināšanu, prasmju un iemaņu līmenis (kas parasti ir zemāks par profesionālas izglītotības līmeni).