Definīcija:Valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu un funkciju sadalījumu starp tām un konkrētu valodu runātāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti un attīstīšanu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
Definīcija:Valstiski pārdomāts un apstiprināts darbību kopums, kas virzīts uz vienīgās konstitucionāli noteiktās valodas ilgtspēju un tās lietojumu visās sociolingvistiskajās jomās. Valodas politika aktualizē valodas izpēti, valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā. Latvijā valsts politikas mērķis ir stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju un statusu sabiedrībā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca