Definīcija:Cilvēka prāts, domāšanas un spriešanas spēja, saprāts.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENmind; intellect
LVgars
RUум; интеллект
DEGeist
FResprit
Definīcija:Psihes īpašību kopums, arī prāta un domāšanas spējas, kas veido apziņu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENintellect; intelligence
LVintelekts
RUум; интеллект
DEIntellekt
FRintellect; intelligence
Definīcija:Prāta spējas, saprāts, kas nodrošina iespēju mērķtiecīgi darboties, racionāli domāt un efektīvi izmantot vidi. Vispārējā intelekta mērīšanai izmanto intelekta koeficientu (IQ), ko nosaka ar īpašu standartizētu testu palīdzību. Izglītībā intelektu saista arī ar speciālajām spējām, piemēram, lingvistiskajām, loģiski matemātiskajām, vizuāli telpiskajām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENsense; intellect
LVsaprāts
RUразум; рассудок
DEVerstand; Vernunft
FRraison
Definīcija:Cilvēka spēja savā apziņā izmantot prāta darbību – domāšanu, spriešanu, lēmumu pieņemšanu. Saprāts ļauj pārdomāti un apzināti izturēties pret jebkuru dzīves situāciju, veidot par to savu viedokli un attieksmi. Saprātam mēdz pretstatīt jūtas un emocionalitāti, taču tie pastāv ciešā saistībā. Bieži piemin veselo saprātu, kas nozīmē noteiktām domāšanas, darbības un rīcības normām atbilstošu saprātu, kurš var būt svarīgāks faktors lēmumu pieņemšanā nekā vadlīnijas un instrukcijas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca