Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
ENinduction
LVindukcija
RUиндукция
DEInduktion
FRinduction
Definīcija:1. Loģisks slēdziens, kas veikts, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem, un vispārināts uz visu gadījumu kopu. 2. Pētīšanas metode, ar kuru, pamatojoties uz atsevišķu faktu un parādību novērojumiem, tiek konstatētas vispārējas sakarības un likumi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Tulkošanas un terminoloģijas centra acquis communautaire tulkojumos lietotie termini
10 EIROPAS SAVIENĪBA
ENinduction
LVinducēšana
VVC izstrādātie bioloģijas un tās apakšnozaru termini
36 ZINĀTNE
ENinduction
LVindukcija
RUиндукция; введение
DEInduktion
FRinduction
Definīcija:Spriešanas process, kurā notiek loģiska virzība no atsevišķiem faktiem, datiem, gadījumiem uz to vispārinājumu, t. i., no atsevišķā, konkrētā uz vispārīgo. Indukcijas avots ir pētījuma rezultāti, mācību literatūrā minēti fakti, piemēri u. tml., no kuriem tiek veidots vispārinājums, definīcija, teorija, pārejot no konkrēta fenomena uztveres uz tā vispārīgu, abstraktu uztveri, piemēram, dati par skolēnu lasītprasmi palīdz veidot lasītprasmes koncepciju. Izziņas procesā indukcija ir saistīta ar dedukciju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENinduction
LVnodošana
FRdépot
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini