Definīcija:Medicīnas nozare, kas, ņemot vērā sociālos faktorus, pēta dzīves un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādā pasākumus, kas novērstu dažādas slimības, nodrošinātu optimālus dzīves apstākļus, saglabātu veselību un paildzinātu mūžu. Higiēnā izšķir atsevišķas patstāvīgas nozares — darba higiēnu, uztura higiēnu, personisko higiēnu utt. Regulāra sanitāra higiēnas normu ievērošanas kontrole nepieciešama galvenokārt tajos uzņēmumos, kur notiek pārtikas produktu glabāšana un pagatavošana.
Sk. arī sanitārija
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENhygiene
LVhigiēna
RUгигиена
DEHygiene
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENhygiene
LVhigiēna
DEGesundheitswesen; Verhütung von Gesundheitsschädigungen; Krankheitsverhütung; vorbeugende Gesundheitspflege; Gesundheitsvorsorge; Hygiene; Gesundheitslehre
Definīcija:Higiēnas teorijā pamatota prakse – attieksme, prasmes un paradumi – ar mērķi nostiprināt, saglabāt un uzturēt veselību, aizsargāties pret nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem, praktizēt veselīgu dzīvesveidu, veidot un kopt tīru, veselībai labvēlīgu vidi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENhygiene
LVhigiēna
DEHygiene
FRhygiène
Definīcija:profilaktiskā medicīnas nozare, ka pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu
VVC izstrādātie izglītības, mākslas un kultūras termini