Definīcija:Organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija. Pēcnācēju un vecāku pazīmes var būt arī stipri atšķirīgas, taču pēcnācēji ar iedzimtību vienmēr manto pazīmju un īpašību ģenētiskos faktorus — gēnus, kuru iedarbība var izpausties tālākajās pēcteču paaudzēs.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
36 Zinātne
ENheredity; inheritance
LViedzimtība
RUнаследственность
DEVererbung
FRhérédité; innéité
Definīcija:Organisma ģenētiska spēja nodrošināt fizioloģisko procesu, rakstura iezīmju, vizuālo pazīmju, arī slieksmju pārmantojamību no iepriekšējām paaudzēm, galvenokārt no vecākiem un vecvecākiem. Iedzimtība kā ģenētiskais potenciāls dzīves laikā ir klātesošs fakts, kas izmantojams personības pilnveidei mijiedarbībā ar vidi un apstākļiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENheredity
LViedzimtība
DEErbgang
FRhérédité
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini