Definīcija:Habilitētā zinātņu doktora grāda (Dr. habil.) iegūšanas un piešķiršanas process, pamatojoties uz habilitācijai iesniegto pētījumu, tā novērtēšanas un publiskas aizstāvēšanas rezultātiem. Habilitācija ir nākamais augstākais līmenis pēc doktora grāda iegūšanas. Latvijā habilitācija bija spēkā no 199 gada līdz 1999. gadam.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENhabilitation
LVhabilitācija
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini