Definīcija:Patoloģiska cilvēku tieksme hroniski lietot narkotiskās vielas. Narkomānijas stadija iestājas tad, kad parādās pieaugoša izturība pret arvien lielākām narkotisko vielu devām, atkarība no tām un abstinences parādības periodos, kad narkotiskā viela nav lietota.
Sk. arī narkotiskās vielas
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENdrug addiction
LVnarkomānija
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENdrug addiction(IETEICAMS); drug-taking(PIEĻAUJAMS); fight against drugs(PIEĻAUJAMS); drug abuse(PIEĻAUJAMS)
LVatkarība no narkotiskām vielām(IETEICAMS); narkomānija(PIEĻAUJAMS); cīņa pret narkotiskām vielām(PIEĻAUJAMS); narkotisko vielu lietošana(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Periodiskas vai hroniskas intoksikācijas stāvoklis, atkārtoti lietojot narkotikas (dabiskas vai sintētiskas). Raksturīgās pazīmes: personas vai personu grupas (a) nepārvarama tieksme vai vajadzība (apmātība) turpināt narkotiku lietošanu un iegūt tās jebkādiem līdzekļiem; (b) pieaugošs devas daudzums; (c) psihiska (psiholoģiska) un vispārēja fiziska atkarība no narkotiku izraisītajām sekām. Eurodicautom
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004