Definīcija:Nozīmīga pazīme, kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības. Tā balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju. Fonoloģijā, piemēram, izšķir artikulārās, akustiskās un dažkārt arī uztveres jeb perceptīvās šķīrējpazīmes. Šķīrējpazīmes piemitību vai trūkumu apzīmē ar kvadrātiekavās liktu + vai – zīmi un šķīrējpazīmes nosaukumu, piemēram, [+ balsīgs], [– balsīgs] u. tml.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENdelimiting characteristic; distinctive feature
LVnorobežotājpazīme
RUотличительный признак
DEScheidemerkmal
Definīcija:Būtiskā pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus, piemēram, pēc pazīmes ‘zilbju skaits’ izšķir vienzilbes vārdus, divzilbju vārdus, vairākzilbju vārdus.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENdistinctive feature
LVatšķirības iezīme
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini