Definīcija:Personisku un mantisku tiesību aizsargāšana, nozīmējot oficiālu aizgādni. Civillikumā Δ paredzēta: 1) personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām garīgas slimības vai plānprātības dēļ (šādus Δ jautājumus pārzina: pilsētās — pilsētu bāriņtiesas, laukos — pagasttiesas); 2) personām, kurām bijis izlaidīgs vai izšķērdīgs dzīvesveids; 3) pār promesošu un pazudušu personu mantu; 4) pār mantojuma mantu; 5) pār konkursa mantu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Legal regime of protection for a child conceived but not yet born, a judicially emancipated minor or a person of full age totally and permanently unable to care for himself or herself or to administer his or her property.
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini