Definīcija:Cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Tas ietver mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku, kā arī anonīmu autoru darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu, kas dzīvei piešķir jēgu. Kultūras mantojumu veido kultūrvēsturiskas ainavas, pilsētu vēsturiskie centri, ēku grupas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Kultūras mantojums ir arhitektūras, arheoloģijas, monumentālās, sakrālās un lietišķais mākslas, industriālais un zemūdens mantojums. Kultūras mantojums ir viena no iecienītākajām tūristu piesaistēm. Pasaules ievērojamākie kultūras mantojuma objekti un vērtības tiek iekļautas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Sk. arī kultūra; kultūras piesaiste; Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglitības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENcultural heritage
LVkultūras mantojums
RUкультурное наследие
DEkulturelles Erbe
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
32 Izglītība un sakari
ENcultural heritage(IETEICAMS); human heritage(PIEĻAUJAMS); bibliographic heritage(PIEĻAUJAMS); literary heritage(PIEĻAUJAMS); linguistic heritage(PIEĻAUJAMS); documentary heritage(PIEĻAUJAMS)
LVkultūras mantojums(IETEICAMS); valodas mantojums(PIEĻAUJAMS); literārais mantojums(PIEĻAUJAMS); lingvistiskais mantojums(PIEĻAUJAMS)