Definīcija:Vairāku personu un / vai uzņēmumu kopīga darbība, lai sasniegtu savstarpēji saistītus mērķus, balstoties uz informācijas apmaiņu, līgumiem, partnerību, kopuzņēmumu veidošanu, iesaistīšanos asociācijās un citās personu un uzņēmumu grupās. Sadarbība ietver saikni, kas apvieno personas un / vai organizācijas, tādējādi uzlabojot to konkurētspēju tūrisma tirgū.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENcooperation
LVkooperēšanās; kooperācija
RUкооперация
DEKooperation; Zusammenarbeit
FRcoopération
Definīcija:Apvienošanās organizācijās, kas veic saimniecisku darbību, lai sekmētu savu biedru materiālo un garīgo labklājību (sk. kooperatīvs, kooperatīvā sabiedrība).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcooperation
LVspēlētāju sadarbība
RUвзаимодействие игроков
DEKooperation
Sporta spēļu vārdnīca
28 Sociālie jautājumi
ENcooperation
LVsadarbība
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENcollaboration; cooperation
LVsadarbība
RUсотрудничество
DEZusammenarbeit
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
Definīcija:Process, kurā indivīdi apvienojas grupā, lai sadarbojoties sasniegtu izvirzīto mērķi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcooperation
LVkooperācija
RUкооперация; взаимодействие; сотрудничество
DEKooperation
FRcoopération
Definīcija:Darba organizācijas forma grupā. Kooperācija stimulē viena un tā paša mērķa vai savstarpēji saistītu mērķu sasniegšanu, orientējoties uz sasniegumiem. Kooperācija izglītības procesā tiek izmantota tāda mācību satura apguvei, kas saistīts ne vien ar akadēmisko zināšanu ieguvi, bet arī ar sociālo prasmju apguvi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcollaboration; cooperation
LVsadarbība
RUсотрудничество
DEZusammenarbeit; Kooperation
FRcollaboration; coopération
Definīcija:Process, kurā indivīdi darbojas kopīgi un savstarpēji saskaņoti vienota mērķa sasniegšanai. Sadarbība izglītībā tiek raksturota kā procesā iesaistīto indivīdu saskaņota darbība, lai sasniegtu izvirzīto mācību/studiju mērķi, citam citu atbalstot, daloties pieredzē, savstarpēji palīdzot, izprotot darbības perspektīvu, veidojot un saglabājot pozitīvu mikroklimatu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca