Definīcija:Nauda, ko bankas, finanšu institūcijas, ķīlu mākleri un kredītiestādes aizdod iedzīvotājiem, vai naudas saņemšanas tiesības, ko šīs finanšu iestādes piešķir iedzīvotājiem, lai tie veiktu patēriņa preču iegādi, bieži vien pašas preces izmantojot kā aizdevuma nodrošinājumu. Tacis — Dictionary of Economic and Management Terms, European Commission, 1994
Sk. arī: credit
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
Definīcija:The lending of money, or of a right to money, to members of the public by banks, finance houses, pawnbrokers and money-lenders, for the purpose of buying consumer goods, the goods themselves often being taken as a security for the loan. Directive 87/102/EEC lays down the conditions for harmonizing legal, regulatory and administrative provisions relating to consumer credit in the Member States.
VVC izstrādātie ekonomikas un finanšu termini
16 EKONOMIKA
ENconsumer credit
LVpatērētāja kreditēšana
VVC izstrādātie grāmatvedības, vadībzinātnes, tirgvedības un tirdzniecības termini
