Definīcija:Palīgvārdu vārdšķira, kas saista sintaktiskas vienības — patstāvīgus vārdus, vārdu savienojumus, teikuma daļas vai teikumus, piemēram, Viņam pārgājienā bija līdzi sviestmaizes un kafija, kā arī ievārījums un daži āboli. Māsa un brālis devās pie vecmāmiņas, kaut gan labprāt būtu gājuši uz kino. Saule rietēja, bet krēslas vēl nemanīja. Un šķita, ka diena ir nebeidzama. Pēc morfēmiskā sastāva var būt vienvārda (un, bet, ka, ja, jo, lai), pāra (gan — gan, jo — jo, nedz — nedz) vai vairākvārdu saikļi (kā arī, lai gan, tādēļ ka, ne vien — bet arī, tiklab — kā arī). à sakārtojuma saiklis (sk.); pakārtojuma saiklis (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENconjunction; AND operation; intersection
LVkonjunkcija; UN operācija
ISO 2382 02.05.11, prot. Nr. 272 (16.06.2006)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENconjunction; AND operation; intersection
LVkonjunkcija; UN operācija; šķelšana
ISO 2382 02.05.11, prot. Nr. 258 (02.12.2005)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENconjunction; AND operation; intersection
LVkonjunkcija; UN operācija; šķēlums
ISO 2382 02.05.11, prot. Nr. 254 (23.09.2005)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENconjunction; tie; adjustment; attachment
LVpiesaiste
RUпривязка; прикрепление
DEEinbindung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995