Definīcija:Valodas mācību stundas sastāvdaļa, kurā tiek apgūti glītas, t. i., pareizas, tīras – bez pārrakstīšanās, bez svītrojumiem, rakstīšanas paņēmieni, tehnika, tādējādi pakāpeniski izkopjot skaidru rokraksts. 20. gadsimtā glītrakstīšana bija atsevišķs mācību priekšmets, kurā jaunāko klašu skolēni vingrinājās glītrakstā reizi nedēļā visu mācību stundu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENpenmanship; calligraphy
LVglītraksts
RUчистописание
DESchönschrift
FRécriture calligraphique
Definīcija:Glītrakstīšanas iemaņu apguves rezultāts. Glītraksts izpaužas kā izkopts rokraksts, akurāta rakstīšanas tehnika.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcalligraphy
LVkaligrāfija
RUкаллиграфия
DEKalligrafi; Kalligraphie
FRcalligraphie
Definīcija:Skaisti, skaidri, izteiksmīgi veidots raksts, izmantojot pildspalvu, otu vai citu instrumentu rakstīšanai ar roku. Kaligrāfiju sauc arī par daiļrakstīšanu. Kaligrāfisku rakstu apgūst speciāliem nolūkiem, piemēram, pastkaršu, ielūgumu, apsveikumu rakstīšanai, monogrammu izveidei. Līdz 20. gadsimta 60.–70. gadiem kaligrāfija tika mācīta arī skolā. Tagad skolēni apgūst glītrakstīšanu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca