Definīcija:1. Informācijas zinātnes daļa, kas nodarbojas ar tādām uzdevumu risināšanas metodēm, kurām trūkst formālu algoritmu (darbības valodas saprašana, tās apgūšana, teorēmu piedāvājums, attēlu pazīšana). 2. Datorprogrammas spēja pildīt funkcijas, kas parasti asociējas ar cilvēka intelektuālo darbību (datu analīze, lēmumu pieņemšana u. c.).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENartificial intelligence
LVmākslīgais intelekts
RUискусственный интелект
Definīcija:Datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu. Kā tādu uzdevumu piemērus var minēt spēles, teorēmu pierādīšanu, tēlu pazīšanu u.c. Mākslīgā intelekta metodes lieto arī tādu tehnisku uzdevumu risināšanai kā, piemēram, datorizētu apmācības sistēmu un ekspertsistēmu izstrādāšanai.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
ENartificial intelligence
LVmākslīgais intelekts
RUискусственный интеллект
Informātika. Īsa krievu-latviešu-angļu ražošanas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zvaigzne, 1989
Definīcija:Intelekts, ko nodrošina datorzinātne. Tas tiek realizēts ar datorprogrammu spēju uztvert un interpretēt datus, pētīt un analizēt iegūto informāciju, lai to varētu modelēt un elastīgi izmantot konkrētu mērķu un uzdevumu veikšanai analogās situācijās. Mākslīgais intelekts izpaužas ļoti dažādos procesos, piemēram, mašīntulkošanā, meklēšanas rīku un izguves darbībā, tekstu un attēlu ģenerēšanā, robotikā, runas atpazīšanā un sintēzē. Mākslīgā intelekta attīstība ir saistāma ar cilvēka atbildīgu rīcību, lai tas neapdraudētu cilvēka izvēles brīvību, darbības iespējas, tāpēc datorpratībai un medijpratībai izglītības procesā ir ļoti svarīga nozīme.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca