Eiropas Savienības dokumentos un EUROVOC tēzaurā lietojamie termini (LZA TK prot. Nr. 5/1037, 13.05.2003)
10 Eiropas Savienība
ENarbiter; arbitrator
LVšķīrējtiesnesis; arbitrs
RUарбитр
DESchiedsrichter
FRarbitre
Definīcija:Neieinteresēta strīda izšķīrēja persona, ko vienojoties izvēlas līgumpartneri, kuru starpā strīds radies, vai arī amatpersona, kas darbojas šķīrējtiesā un izšķir strīdus atbilstoši šķīrējtiesas likumiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENarbitrator; arbiter
LVarbitrs
RUарбитр; посредник
DEArbiter
FRarbitre
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENarbitrator
LVšķīrējtiesnesis
Definīcija:Tiesas iecelta vai attiecīgajā strīdā iesaistīto pušu izvēlēta neitrāla persona, kas uzklausa pušu prasības un pieņem lēmumu. Black's Law Dictionary, 105
Sk. arī: arbitration
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
Definīcija:Person of sufficient repute to enjoy the confidence of the appointing authority or of both parties,called upon to state the law between the parties.
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini