Definīcija:Mērķtiecīga sabiedrības ietekmēšanas un pārliecināšanas metode, lai gūtu piekritējus kādai politiskai, sabiedriskai vai saimnieciskai mācībai, kustībai vai partijai. Δ var būt legāla un nelegāla. Δ var veikt mutiski (piem., uzstājoties sapulcēs, mītiņos, pa radio, televīzijā), kā arī publicējoties (piem., presē), izplatot skrejlapas, plakātus u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENstirring; mixing; agitation
LVsamaisīšana
RUразмешивание; смешивание
DEUmrühren
FRagitation; brassage
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENexcitement; agitation
LVuzbudinājums
RUвозбуждение; волнение
DEErregung; Aufregung
FRexcitation; agitation
Definīcija:Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar emociju veidošanos, aktivitātes palielināšanos, impulsivitāti, spriedzi. Uzbudinājumu var uzskatīt arī par ierosu un reakciju uz kairinājumu. Pozitīvs uzbudinājums var izpausties kā emocionāls pacēlums, iedvesma, vēlme darboties, kaut ko paveikt, sasniegt, kas ir svarīgs aspekts mācībām/studijām un tālākizglītībai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENagitation
LVmaisīšana
VVC izstrādātie inženierzinātņu, tehnikas, rūpniecības un būvniecības un arhitektūras termini