Definīcija:Mācīšanās veids, indivīdam aktīvi darbojoties, t. i., diskutējot, jautājot, risinot problēmas, meklējot sakarības, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, vienlaikus uzņemoties atbildību par savu mācīšanos un tās rezultātu. Aktīvas mācīšanās pretstats ir pasīva mācīšanās, kurā indivīds ir tikai informācijas uztvērējs.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca